Medijos izskanējusi informācija, ka mūžībā devusies Latvijas kultūrā nozīmīga personība, kura atstājusi paliekošu iespaidu uz nozari.
Teātra paziņojums liecina, ka ir mūžībā aizgājusi ilggadējā Dailes teātra aktrise un rakstniece Mudīte Šneidere.
Mudīte Šneidere, dzimusi 1934. gadā, 1955. gadā absolvēja Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultāti un pievienojās Dailes teātra aktieru kolektīvam.
Mudīte Šneidere strādāja Dailes teātrī četrdesmit gadus, no 1955. līdz 1995. gadam, un šis teātris bija viņas vienīgā ilggadējā darba vieta.
Jau 1957. gadā Mudīte Šneidere ieguva publikas un kritiķu vienprātīgu atzinību, ieņemot divas galvenās lomas – Leldi Eduarda Smiļģa atjaunotajā Raiņa izrādē “Spēlēju, dancoju” un Sandru Ventas Vīgantes darbā “Palmas zaļo vienmēr” Felicitas Ertneres režijā.
Turpmākajos aktrises skatuves gados viņa turpināja piedzīvot ievērības cienīgus un pārliecinošus tēlus. Viņas sniegums bija pilns atdevuma un atbildības sajūtas, veicot augsti profesionālu darbu un iekļaujoties režisoru vizijā.
Kopš 2000. gada Mudīte Šneidere sāka jaunu dzīves posmu, veltot sevi teātrim un papildus iegrimstot rakstniecībā. Viņa dalījās ar saviem redzētajiem, piedzīvotajiem un izjustajiem notikumiem, atspoguļojot tos vērtīgās grāmatās. Dažas no tām ietver “Antra”, “Lilita Bērziņa. Dēļ tavu acu liesmām” un “Eduards Smiļģis. Trejgalv’s”.
Aktrise ir sarakstījusi grāmatu arī par savu dzīvesbiedru, izcilo aktieri Hariju Liepiņu, kā arī vairākām citām personībām.
Autores klātbūtne un personiskais stāstījuma tonis piešķir šiem darbiem būtisku nozīmi latviešu teātra vēsturē.
Mudīte Šneidere ir piedalījusies vairākās kino lomās, iesaistoties filmas “Salna pavasarī” izveidē un tēlojot arī citās filmās, tostarp “Kārkli pelēkie zied” un “Šīs bīstamās balkona durvis”.
Teātra paziņojumā skaidrots, ka “aktrise visu savu mūžu arvien nepārstāja sajūsmināt ar savas personības harismu un vienmēr klātesošo eleganci.” Tiek izteikta visdziļākā līdzjūtība Mudītes Šneideres tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.